It visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi!
Rēzeknes teātra “Joriks” latviešu trupa martā piedāvā divas pirmizrādes. Pirmā no tām – spēle pēc Homēra eposa “Iliāda” motīviem – svētdien, 11.martā, plkst. 17:00.
Ar sengrieķu eposa
“Iliāda” interpretāciju teātrī atgriežas viesrežisors Antons Kiseļuss, kura
rotaļīgo un svaigo spēles stilu skatītājs iepazina rudenī A. Ostrovska
komēdijā “Bagātās līgavas”. Režisors atzīmē, ka ķerties pie antīkajiem
tekstiem, kurus daudzi uzskata tikai par obligātu nodevu skolu programmās,
mudinājis izaicinājums – pierādīt, ka šo stāstu var pasniegt mūsdienīgi,
aizraujoši, spēles teātra manierē. Tieši tādēļ izrādes afišā lasāms žanra
apzīmējums – skerco – termins, kas zināms mūziķiem, un apzīmē rotaļīgu,
humoristiska rakstura skaņdarbu straujā tempā.
A.Kiseļuss: “Ar
šo iestudējumu vēlos aicināt skatītāju uz nenopietnu sarunu par nopietno. Par
tēmām, kas ir tuvas katram – draudzība, mīlestība, sāpes, atriebība.” Poēmas
“Iliāda” pamatā ir sengrieķu varoņu dziedājumi. Izrāde skan daudz
mūzikas, ko izpilda paši aktieri. “Izrāde
ir dziedājums par neprātu, par cīņas bezjēdzību un absurdu. Nekas nav mūžīgs uz
zemes, tādēļ it visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi,” uzsver režisors.
Iestudējuma “Iliāda” pamatā ir attiecības starp diviem galvenajiem eposa varoņiem – Ahilleju, kurš dodas iekarot neuzveicamo Troju, lai atriebtu sava drauga Patrokla nāvi, un trojiešu varoni Hektoru. Senajā Grieķijā bija pazīstama vesela virkne episku sacerējumu, kas sižetiski saistījās ar tā saucamo Trojas karu, bet mūsdienas sasnieguši vienīgi divi no tiem – “Iliada” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatīts sengrieķu dzejnieks Homērs (8.gs.p.m.ē.). “Iliādas” sižetu veido neliels Trojas kara posms desmitajā kara gadā.
