Brigaderes pieaugšanas stāsts jeb bērnības kolāža vienā cēlienā

Rēzeknes teātrī “Joriks” tapis iestudējums pēc Annas Brigaderes autobiogrāfiskā romāna motīviem – bērnība kolāža vienā cēlienā “Dievs. Daba Darbs”.                                                                                                   

Iestudējuma režisors Edgars Niklasons uzsver, ka Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas pirmā daļa ‘’Dievs, daba, darbs’’ ir kā piemineklis, autores veltījums ģimenei, kas viņu izaudzinājusi par izcilu Latvijas kultūras personību. Režisors, kas ir arī dramatizējuma autors, atzīmē: “Izrādes tapšanas procesā mēs ar radošo komandu analizējām arī citus Brigaderes darbus, piezīmes, publikācijas, meklējot cēloņu un seku likumsakarības, kas nosaka indivīda izaugsmi un ciešo saikni ar tā radītājiem.”

Iestudējums ‘’Dievs. Daba. Darbs’’ ir pieaugšanas stāsts, bērnības atmiņu uzplaiksnījums, kurā bērns, gluži kā tukša papīra lapa, tiecas aizrautīgi pierakstīties līdz pat malām ar prieku, bēdām un visu to, kas viņa pasauli padara tik bagātu un interesantu. Izrādē vienkopus sadzīvo plāna, objektu un ēnu teātra estētika, piešķirot katrai ainai atšķirīgu formu un atmosfēru.

Annele ir kalpu ģimenes jaunākā atvase, zinātkāra meitene, kura cenšas iederēties pieaugušo pasaulē. Dienu no dienas viņa meklē iespējas būt tuvāk mātei, tēvam, vecmāmiņai un māsai Liziņai, taču darbs tos spītīgi tur gūstā, liekot Annelei justies vientuļai un atstumtai. Katru reizi, kad pastarīte vecākiem kaut ko prasa, vienīgais, ko viņa saņem pretī ir smaga nopūta, kam seko bezpalīdzīgs: ei nu ei, mulķīte. Bet Annele nav nekāda muļķīte, viņa grib zināt un saprast un, ja lielie atbildes nesniedz, tās jāmeklē pašai.

Iestudējuma radošā komanda:
Režija, dramaturģija - Edgars Niklasons.
Scenogrāfija - Gints Sippo.
Spēlē: Laura Atelsone, Elizabete Bikovska
Mūzika: Kaspars Niklasons
Video: Evita Rusova
Horeogrāfija: Alise Putniņa
Izrāde latviešu valodā
Ieteicamais vecums 12+ 

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/127038/dievs.-daba.-darbs-teatri-joriks/

It visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi!

Rēzeknes teātra “Joriks” latviešu trupa martā piedāvā divas pirmizrādes. Pirmā no tām – spēle pēc Homēra eposa “Iliāda” motīviem – svētdien, 11.martā, plkst. 17:00. 

Ar sengrieķu eposa “Iliāda” interpretāciju teātrī atgriežas viesrežisors Antons Kiseļuss, kura rotaļīgo un svaigo spēles stilu skatītājs iepazina rudenī A. Ostrovska komēdijā “Bagātās līgavas”. Režisors atzīmē, ka ķerties pie antīkajiem tekstiem, kurus daudzi uzskata tikai par obligātu nodevu skolu programmās, mudinājis izaicinājums – pierādīt, ka šo stāstu var pasniegt mūsdienīgi, aizraujoši, spēles teātra manierē. Tieši tādēļ izrādes afišā lasāms žanra apzīmējums – skerco – termins, kas zināms mūziķiem, un apzīmē rotaļīgu, humoristiska rakstura skaņdarbu straujā tempā.

A.Kiseļuss: “Ar šo iestudējumu vēlos aicināt skatītāju uz nenopietnu sarunu par nopietno. Par tēmām, kas ir tuvas katram – draudzība, mīlestība, sāpes, atriebība.” Poēmas “Iliāda” pamatā ir sengrieķu varoņu dziedājumi. Izrāde skan daudz mūzikas, ko izpilda paši aktieri.  “Izrāde ir dziedājums par neprātu, par cīņas bezjēdzību un absurdu. Nekas nav mūžīgs uz zemes, tādēļ it visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi,” uzsver režisors.

Iestudējuma “Iliāda” pamatā ir attiecības starp diviem galvenajiem eposa varoņiem – Ahilleju, kurš dodas iekarot neuzveicamo Troju, lai atriebtu sava drauga Patrokla nāvi, un trojiešu varoni Hektoru. Senajā Grieķijā bija pazīstama vesela virkne episku sacerējumu, kas sižetiski saistījās ar tā saucamo Trojas karu, bet mūsdienas sasnieguši vienīgi divi no tiem – “Iliada” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatīts sengrieķu dzejnieks Homērs (8.gs.p.m.ē.). “Iliādas” sižetu veido neliels Trojas kara posms desmitajā kara gadā.

Krāšņa pasaka bērniem un pieaugušajiem, kas tic brīnumiem

Vai jūsu Ziemassvētku  rotājumi jau nogabāti skapjaugšā? Mūsmājās vēl egle mirdz un... tiek spodrināti kroņlukturi svētkiem. Pēdējais brīdis vēl noķert Ziemassvētku sajūtu ir, atnākot uz pirmizrādi "vecā Jaunā gada" priekšvakarā - 13. un 14.janvārī plkst.15:00 ceļu pie skatītājiem uzsāk "RIEKSTKODIS".

Teātris “Joriks” ir sagatavojis krāšņu dāvanu bērniem un tiem pieaugušajiem, kuros ir dzīvs bērna prieks. Tā ir muzikāla izrāde pēc Ernsta Hofmaņa 1816. gadā publicētās pasakas “Riekstkodis un peļu ķēniņš” motīviem. Visiem zināmā P.Čaikovska baleta “Riekstkodis” (1892.) pamatā ir M.Petipā librets, kurā ir atstātas vien dažas pasakas sižeta līnijas. “Jorika” iestudējums pamatā ir oriģinālais Hofmaņa stāsts, no kura skatītāji uzzina to, kā Riekstkodis ir kļuvis par Riekstkodi un kāpēc pie visa ir vainojamas…peles!

Režisors Aivars Pecka saka: “Tā ir izrāde par Ziemassvētku brīnumu – par to brīnumu, ko rada bērna ticība, un to, ko mēs gaidām Ziemassvētkos, neskatoties uz to, ka esam kļuvuši pieauguši un skeptiski”. Pasakas atmosfēru iestudējumā uzbur P. Čaikovska skaņdarbi – ne vien no baleta “Riekstkodis”, bet arī citi. “Viņa mūzika ir tik ģeniāla, ka mēs to varam tikai apbrīnot. To patiesi var uzskatīt par vienu no izrādes galvenajiem varoņiem” atzīmē A. Pecka.

Teātra krievu trupas aktieriem ir iespēja atkal demonstrēt savas lieliskās vokālās dotības, uzvedumā redzamās dejas iestudējusi jaunā horeogrāfe Olga Bočarņikovs, bet mazo pavāru un peļu lomās iejutušies bērnu un jauniešu teātra studijas audzēkņu un deju studijas “StopTime” dejotāji. 

Lai mums kopā izdodas 2018!

Līdz ar Jaunā gada sveicieniem, laba vēlējumiem un vislielāko pateicību mūsu skatītājiem, labvēļiem, partneriem, sponsoriem, vērtētājiem atskatoties uz 2017.gadu, varam atzīt, ka tas bijis smags, bet nesis saldus augļus!

Pirmais un galvenais - Rēzeknes teātris "Joriks" ir pamanīts un atzīmēts Latvijas profesionālo teātru kartē un līdz ar citiem skatuves mākslas meistariem tika minēts galvenās teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" nominantu vidū 23.novembra vakarā Dailes teātrī. 

Teātra latviešu trupa pirmo reizi devās viesizrādēs - iestudējumu "Ilūzijas" (rež.G.Surkovs) pavasarī vērtēja rīdzinieki neatkarīgajā teātrī "Skatuve", augustā festivāla "Sansusī" (Aknīste, Latvija) dalībniekus priecējām ar iestudējumiem "Divi brāļi" (rež.M.Eihe) un "Drebošā telts" (rež.I.Tropa), bet novembrī bērnu čalas piepildīja indiāņu "Drebošo telti" Rīgā, LKA teātra mājā "Zirgu pasts". 

Iestudētas 12 izrādes, no kurām 6 latviešu valodā un 6 krievu valodā - drāmas un komēdijas, intelektuāļiem un izklaides mīļotājiem, klasiskas un eksperimentālas, pieaugušajiem un - par ko mums īpaši liels prieks - bērniem un skolu jaunatnei. Atbalstu gan iestudējumu veidošanā, gan viesizrāžu īstenošanā snieguši Latvijas VKKF, Borisa un Ināras Teterevu fonds, A/S Latvijas valsts meži, Latgales reģiona attīstības aģentūra. Kupls skaits Rēzeknes un Viļānu novadu skolēnu varēja apmeklēt izrādes, pateicoties ESF projektu līdzfinansējumam. 

Mūsu mīļo skatītāju ērtībai esam uzsākuši biļešu pārdošanu "Biļešu paradīzes" sistēmā, aktīvi iedarbinājuši sociālo tīklu profilus (Facebook, Instagram, Twitter), kā arī izveidojuši teātra mājaslapu www.teatrisjoriks.lv.  Turklāt pievērsiet uzmanību jaunajam teātra logo - kopš pagājušā gada nākam pie jums ar jaunu nosaukumu - RĒZEKNES TEĀTRIS "JORIKS". 

Paldies, ka bijāt kopā ar mums 2017.gadā un lai mums kopā radošs, lidojošs, viegls, veiksmīgs 2018.!

Rēzeknes teātris "Joriks" - pirmo reizi Latvijas profesionālās teātra balvas nominantu vidū

Nākamajā ceturtdienā, kā ierasts - 23.novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, svinīgā ceremonijā Dailes teātrī tiks paziņoti labākie sasniegumi teātra mākslā Latvijas profesionālajos teātros 2016./2017.gada sezonā. Pirmo reizi nominantu vidū - Rēzeknes teātris "Joriks" ar INGAS TROPAS iestudējumu "DREBOŠĀ TELTS" kategorijā "GADA IZRĀDE BĒRNIEM/ PUSAUDŽIEM".

Mums ir jauna mājas lapa

Laipni lūdzam mūsu jaunajā mājas lapā. Turpmāk šeit būs izvietota informācija par Rēzeknes teātri "JORIKS", informācija par iestudējumiem, aktuālā afiša, jaunumi un fotogalerijas.